Rīgas etīdes (1985)

Pieejams publiskajās bibliotēkās

Novērtēt:

(0)
(0)
(3)
Embed button

Saistītās epizodes:

Telefilma-Rīga dokumentālā filma " Rīgas etīdes" ( 1985.g.) - Filma iepazīstina ar Rīgu, tās iedzīvotājiem svētkos un ikdienā ( skaisti Rīgas skati) *** Sižetos: atveras observatorijas jumts, teleskops, observatorijas telpa, zvaigžņota debess, jaunatklātā planēta Rīga * izgreznotas Rīgas ielas naktī, veikalu reklāmas, skats uz ielu no augšas, transporta kustība * kuģītis Daugavā, Dzelzceļa tilts, TV tornis * transporta kustība no rīta pār Akmens tiltu, cilvēki pie kioska pērk avīzes ( avīžu kiosks), gājēji ielās * pilsētas panorāma no augšas, tirgus angāri no attāluma, stacijas pulkstenis, ielas, nami, detaļas, Marijas ielas sākums no augšas * VEF darbinieki saņem apbalvojumus, darbinieki fotografējas pie VEF ieejas, redzams Boriss Pugo * kuģi ostā, Rīgas pasažieru osta, kuģis " Sedov" * nolīguma parakstīšana ar Brēmenes pārstāvjiem, redzams Alfrēds Rubiks * skats no Daugavas puses, skats uz Brīvības ielu no augšas, parks pie Operas, A. Upīša piemineklis, strūklakas pie Kongresu nama * parkā mazs bērns mācās staigāt, rododendri * Rīgas kanāls, brauciens ar laivu, laivā dzied Rita Trence, kanālmalas apstādījumi, strūklaka kanālā, pīles, parks ziemā, Bastejkalns ziemā * kara veterāni ar apbalvojumiem * kinoarhīva kadri - Rīgas atbrīvotāji * kara veterānu gājiens, demonstrācija, sardzes maiņa pie Strēlnieku pieminekļa, salūts * pūtēju orķestris pie Raiņa pieminekļa * cilvēki ar ziediem pie universitātes * Doma baznīcas ērģeles tuvplānā, dzied koris, baznīcas iekšpuse, vitrāžas, ēka no ārpuses * Vecrīga no augšas, Ģildes ēkas * Mākslas dienas, lelles kokā, bērni glezno uz sienas, liels sienas gleznojums * cilvēku pilns Doma laukums Mākslas dienās, gleznas * āra kafejnīca, namu detaļas, Rīgas Modeļu nama tērpi tiek demonstrēti uz ielas, modeles, redzama Asnāte Smeltere, Grēcinieku iela (I. Sudmaļa iela) no augšas * sens tramvaja foto, retro tramvajs mūsdienās, tajā spēlē ansamblis " Ornaments", Nacionālais teātris * Rīgas plāna makets, redzams Alfrēds Rubiks, Jānis Vagris, arhitekti * jaunie dzīvojamie masīvi, Gaiļezera slimnīca * puķu pārdevējas, pircēji, Dziesmu svētku gājiens gar Ļeņina pieminekli * kopkoris Mežaparka estrādē( R. Pauls, J. Peters " Manai dzimtenei"), skatītāji, Vecrīgas jumti, Vecrīgas panorāma *** Filmu veidoja scenārija autors Barkāns Jāzeps, režisore Jurjāne Maruta, operators Buks Jānis, skaņu režisors Krenbergs Anrijs, montāža Zariņa Ilze, redaktore Dambrāne Izolde, direktore Eglīte Odita

  • Ētera datumi: 1985
  • Hronometrāža: 0:29:32
  • Piedalās: Pugo Boriss, Rubiks Alfrēds, Smeltere Asnāte, " Ornaments", Vagris Jānis, Trence Rita
  • Producents: Rank
  • Atskaņojams: tikai bibliotēkās
  • Trešo pušu autortiesības: Ir
Rādīt vairāk Rādīt mazāk

"Telefilma" kino dokumenti

  • PIEEJAMAS: 69 epizodes
  • KOPĀ SKATĪTAS: 208 reizes
  • VIDĒJAIS VĒRTĒJUMS: 4,3 (101)
Uz epizožu sarakstu

Kinogrupu “Telefilma-Rīga” Latvijas Televīzija dažu cilvēku sastāvā izveidoja jau 1957.gadā. Vēlāk tā pārtapa par radošo apvienību ar gandrīz 100 cilvēku kolektīvu, kas uzņēma dokumentālās filmas, koncertfilmas, multiplikācijas filmas un īsmetrāžas aktierfilmas, kuras toreiz tiražēja visā bijušajā PSRS, bet daļu filmu demonstrēja arī ārzemēs.

Kā liels izaicinājums “Telefilmas-Rīga” kinematogrāfistiem bija starptautisko TV filmu festivāls “Cilvēks un jūra”, kas radās 1966.gadā, jo TV ekrāna mākslā nācās sacensties ar kino un TV lielvalstīm – Japānu, Vāciju un Franciju. Uz festivālu filmas sūtīja arī no Pakistānas, Austrālijas, Indijas, Somijas, Bulgārijas, Dānijas un Īslandes. “Cilvēks un jūra” bija pirmais starptautiskais TV filmu festivāls bijušajā PSRS.

Viens no “Telefilma-Rīga” radošās apvienības dalībniekiem režisors Rodrigo Rikards norāda, ka “Laba televīzija ir tāda, kas izveido filmas, kuras var pārdot un raidījumus nosūta festivāliem, kur iegūst medaļas un diplomus. Tāda radoša vienība bija Telefilma, kuras viens no dibinātājiem bija kinooperators Visvaldis Frijārs.”

“Telefilma” bija atvērta labākajiem Latvijas režisoriem. Te savus darbus veidoja Aivars Freimanis, Ivars Seleckis, Hercs Franks. Vairākas filmas uzņēma arī Andis Epners un Rihards Pīks. Filmām tekstus rakstīja dzejnieks Jānis Peters, scenārijsus animācijas filmām  dzejnieks Vitauts Ļūdēns, rakstnieks Vladlens Dozorcevs bija daudzu filmu scenāriju autors.

Kā norāda režisors Rodrigo Rikards: “Būtiski “Telefilmas-Rīga” ilgaicīgā darbībā bija tas, ka tika radīts ļoti daudz darbu, kas parāda mūsu tautas šķērsgriezumu vairākās portretfilmās. Ļoti daudz iegūst mūsdienu skatītājs, ja var paraudzīties uz tā laika ievērojamiem kultūras un zinātnes darbiniekiem. Tā no arhīva kadriem tika veidota portretfilma par mūsu novadnieku, izcilā režisora Sergeja Eizenšteina līdzgaitnieku Eduardu Tisē. Režisors Mihails Pjarns, 1970.gads. Tai pašā gadā radīta filma “Dzied Kārlis Zariņš”. Top filmas par rakstniekiem Linardu Laicenu un Andreju Upīti. Baletfilma “Mīlas labirinti” ietver tā laika labākos baleta solistus. Koncertfilma “Un atkal Raimonds Pauls” 1972.gadā, režisors Andris Feldmanis. Top portretfilma par dzejnieku Eiženu Vēveri “Iedēstiet rozes zemē nolādētā”, 1971.gads, režisors Aivars Līcis. 1977.gadā top filmas par diviem gleznotājiem – Eduardu Kalniņu (“Mūžam jūra”, režisore Vija Bunka) un Edvartu Grūbi (režisors Ansis Bērziņš). Tai pašā gadā “Pauls Dambis. Šekspīra mūzika” (režisore Marta Jurjāne), bet 1975.gadā viņa nofilmē Marģeru Zariņu koncertfilmā “Saulrieta violetās ērģeles”. Liels ieguvums ir “Kolā Briņjons” 1977.gadā ar Kārli Sebri un Elzu Radziņu galvenajās lomās. Tai pašā gadā top filma par tēlnieci Valentīnu Zeili (režisors Augusts Sukuts) un gleznotāju Valdi Kalnrozi “Mana valoda” (režisors Visvaldis Znatnajs).  “Mūzika divatā” (režisore Roze Stiebra) – par operas solistu pāri Elfrīdu Pakuli un Aleksandu Daškovu. Filmēta dokumentālā filma par aktrisi Lilitu Bērziņu ar fragmentiem no kino un teātra lomām. Iemūžināts Alfrēds Jaunušans (režisors Visvaldis Znatnajs) sarunu formā 1985.gadā. Tāpat uzfilmētas sarunas ar profesoru Jāni Stradiņu 1977.gadā. Krievu drāmas teātra simtgadei veltīta filma “Kalpošana mākslai”. Scenārija autore Izolde Dambrāne, 1982.gads.

Filmas par gleznotāju Induli Zariņu, dziedātāju Elgu Brahmani, aktieri Ēvaldu Valteru, komponistu Jāni Ivanovu ir režisores Skillas Rikardes darbi. Režisors Ivars Seleckis iemūžinājis gleznotāju autodidaktu A.Strauju izcilā portretfilmā. Vairāku gadu garumā tapa seriāls par dzejnieku Jāni Raini (autors Jānis Kalniņš, aktieris Juris Strenga). Šāda rakstura filmām nav noilguma, tas ir mūsu zelta fonda pamatā.

“Telefilma-Rīga” ik gadus arhīva vajadzībām uzņēma fragmentus no teātra, baleta, operas iestudējumiem.“

Avoti:

1) Rikards, Rodrigo, Uzmanību, televīzija : kinogrāmata / Rodrigo Rikards ; [redaktore Silvija Brice ; mākslinieks Andris Merkmanis]. [Rīga] : autora izd., 1994 204, [4] lpp. : il. ; 21 cm. [ISBN 9984904261]

2) Rikards, Rodrigo,  Mūža atspulgi TV : grāmata par Latvijas TV režisoriem un radošo apvienību "Telefilma-Rīga" / Rodrigo Rikards ; [redaktore Dagmāra Lejiņa]. Rīga : [autorizdevums], 2009 250, [1] lpp. : il. ; 23 cm. [ISBN 9789984399287]

3) Cilvēki TV viļņos : '54-'04 / [sastādītāja Mārīte Balode]. Rīga : Latvijas televīzija, c2004. 454, [1] lpp., [6] lpp. iel. : il., portr. ; 25 cm. [ISBN 9984196240]