Deju svētkiem - 60 - Dziesmu svētki 2008 (2008-07-07)

Pieejams publiskajās bibliotēkās

Novērtēt:

(0)
(0)
(1)
Embed button

Saistītās epizodes:

24.Vispārējie latviešu Dziesmu un 12. Deju svētki " Arēnā Rīga" *** Programmā: kinohronikas kadri * Latviešu pāru deju svīta (I.Saulītes horeogr., tautas mūz. V.Pūces aranž., virsvadītāja Ingrīda Saulīte - deja izpildīta Deju svētkos 1948.g.) (turpmāk tekstā minēts tikai gads) * Cimdu pāris (M.Lasmanes horeogr., J.Vītoliņa mūzika, virsvadītāja Marga Apsīte - 1950., 1980.gads) * Maģais dancis (J.Stumbra horeogr., tautas mūz. J. Grigaļa apd., virsvadītājs Osvalds Štrauss - 1950., 1993.gads) * Muškadrilis (J.Ķībura horeogr., tautas mūz. G.Ordelovska apd., V.Pūces aranž., virsvadītājs Osvalds Štrauss - 1955., 1985.gads) * Visi ciema suņi rēja (A.Donasa horeogr., tautas mūz. T.Bērziņa apd., virsvadītāja Ingrīda Saulīte - 1960., 1970., 1973., 1998.gads) * Vecie zvejnieki (A.Rūjas horeogr., Dz.Kļaviņa mūz., virsvadītājs Uldis Šteins - 1965.gads) * Pie Daugavas (H.Sūnas horeogr., E.Īgenbergas mūz., virsvadītājs Uldis Šteins - 1960., 1965., 1975., 1980., 1985.g.) * Audēju deja (H.Sūnas horeogr., J.Ķepīša muz. apd., G.Ordelovska aranž., virsvadītājs Imants Magone - 1955., 1970., 1980., 1990., 1998.g.) * Zvejnieks un jūra (S., O.Valgemē horeogr., H.Otsa mūzika) - dejo Tallinas Tehniskās Universitātes deju ansamblis " Kuljus", vadītāja Marina Kuzņecova * Cepuru deja (J.Liņģa horeogr., tautas mūz. J. Šveda aranž.) * Svētku polka (J. Liņģa horeogr., E. Pilipaita mūz.) - dejo Viļņas universitātes Dziesmu un deju ansamblis, vadītāja Birute Mazrimiene * Es mācēju danci vest (U.Žagatas horeogr., tautas mūz. G.Ordelovska apd., virsvadītāji Ingrīda Saulīte un Uldis Žagata - 1970., 1973., 1998., 2003.g.) * Klabdancis (V.Ozola horeogr., R. Šteina mūz., J.Vaivoda aranž., virsvadītājs Vilis Ozols - 1970., 1980., 2001.g.) (video par Vili Ozolu, sveic viņu) * Spriguļu sišana (V.Ozola horeogr., virsvadītājs Uldis Ozols - 1970., 1985.g.) * Gatves deja (H.Tangijevas-Birznieces horeogr., tautas mūz. A.Liepiņa apd., virsvadītāja Ingrīda Saulīte - 1980., 1993.g.) * Skani mana tēvu zeme (I.Magones horeogr., G.Ordelovska mūz., virsvadītājs Imants Magone - 1975., 1977., 1980., 2001.g.) * Kur tu augi daiļa meita (A.Baumanes horeogr., tautas mūz. G.Dovgjallo apd, virsvadītājs Gints Baumanis - 1987., 1990.g.) * Seši mazi bundzinieki * Jauns un traks tu puika esi bijis * Pie Dieviņa gari galdi (A.Spuras horeogr., tautas mūz. A.Uškāna apd., virsvadītājs Rolands Juraševskis) * Stūru stūriem tēvu zeme (I.Strodes horeogr., tautas mūz. G.Ordelovska apd., virsvadītāja Ieva Adāviča - 1973., 1990.gads) * Dejotprieks (U.Žagatas horeogr., J.Grigaļa mūz., virsvadītāji Rolands Juraševskis un Uldis Žagata - 1985.g.) (video par Uldi Žagatu, sveic viņu) * Ai tēvu zeme (U.Žagatas horeogr., R.Paula mūz., L.Brieža teksts, virsvadītāji Rolands Juraševskis, Uldis Žagata - 1985., 1993.g.) * Pēdējā polka (E.Markuņienes horeogr., J.Gaižauska mūz., dejo Viļņas universitātes Dziesmu un deju ansamblis, vadītāja Birute Mazrimiene) * Viru saiets (M.Oravas horeogr., tautas mūz., dejo Tallinas Tehniskās universitātes deju ansamblis " Kuljus", vadītāja Marina Kuzņecova) * Lēni augu pie māmiņas (A.Melnalksnes horeogr., S.Grīnbergas mūz., virsvadītāja Arta Melnalksne - 2003.g.) * Alku deja (S.Dariusas horeogr., I.Līča mūz., virsvadītājs Zigurds Miezītis - 1990.g.) * Vāveru polka (U.Šteina horeogr., tautas mūz. J. Madrēviča apd. un aranž., virsvadītājs Uldis Šteins - 1990., 2001.g.) * Pērkoņdancis (G.Skujas horeogr., tautas mūz. V.Pūces apd. un aranž., virsvadītāja Gunta Skuja, 2001.g.) * Sasala jūrīna (J.Purviņa horeogr., tautas mūz. R.Paula apd., virsvadītājs Jānis Purviņš) * Kreicburgas polka *(J.Ērgļa horeogr., tautas mūz. „ Kreicburgas ziķeri” interpretāc., virsvadītājs Jānis Ērglis) * Mugurdancis (J.Purviņa horegr., tautas mūz. R.Paula apd., virsvadītājs Jānis Purviņš) * Baltu puķu guni kūru (J.Ērgļa horeogr., I. Reiznieces mūz., virsvadītājs Jānis Ērglis - 2003.g.) * Kurzeme (H.Sūnas horeogr., R.Paula mūz., virsvadītājs Uldis Šteins - 1977.g.) * Jautrās dzirnavas (U.Žagatas horeogr., tautas mūz. R.Paula apd., virsvadītāji Rolands Juraševskis un Uldis Žagata) *** sveic virsvadītājus

  • Ētera datumi: 2008-07-07; 2008-11-17; 2009-07-18; 2010-07-26; 2013-06-25; 2013-07-04; 2014-06-27
  • Hronometrāža: 2:22:55
  • Piedalās: apvienotie deju kolektīvi, Dzērve Aija, Auziņš Ivars, Ozols Vilis, Žagata Uldis, deju ansamblis " Kuljus" (Igaunija), Viļņas universitātes dziesmu un deju ansamblis, Kinca Aija
  • Producents: Buliņa Una
  • Režisors: Kaminska Zita
  • Redaktors: Plūme Sarmīte
  • Atskaņojams: tikai bibliotēkās
  • Trešo pušu autortiesības: Ir
Rādīt vairāk Rādīt mazāk

Dziesmu un deju svētki

  • PIEEJAMAS: 44 epizodes
  • KOPĀ SKATĪTAS: 130 reizes
  • VIDĒJAIS VĒRTĒJUMS: 4,8 (26)
Uz epizožu sarakstu

Reizi piecos gados Latvijas galvaspilsētā Rīgā koru dziedātāji, dejotāji, mūziķi, tautas lietišķās mākslas meistari satiekas un rada brīnumu, ko mēs saucam – Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.
Dziesmu un deju svētki ir Baltijas valstu raksturīgākā un vienojošākā kultūras tradīcija. Svētki balstās a capella dziedāšanas tradīcijās, ar laiku attīstoties par multidsciplināru pasākumu, kas aptver dažādus mākslas žanrus un izpausmes veidus. Šī tradīcija Eiropā saglabājusies un attīstījusies vienīgi Baltijas valstīs, ar laiku kļūstot par nozīmīgu nacionālās identitātes simbolu. Tā ir viena no galvenajām Baltijas valstu kultūras mantojuma un kultūras izpausmes formām un nozīmīgākais Latvijas kultūras identitātes apliecinājums 21.gadsimtā.

Dziesmu un Deju svētki ir unikāls latviešu tautas folkloras mantojumā un profesionālās mūzikas tradīcijās un jaunradē sakņots Latvijas kultūras notikums, kurš vēstures gaitā ir ieguvis nācijas vienotības un nacionālās identitātes simbola nozīmi. Dziesmu un Deju svētki 140 gadu ilgās vēstures gaitā ir kļuvuši par Latvijas kultūras mantojuma dārgumu. Tā ir visas tautas tradīcija, augsta līmeņa tautas amatieru mākslas kustība, kuru kopīgi mūzikas, dejas un mākslas nozaru profesionāļu vadībā rada desmiti tūkstoši Latvijas cilvēku no sākumskolas līdz sirmam vecumam.

“Dziesmu svētki - tautas jūsmas uzplūdi, uzliesmojums, kas brīdi paceļ un aiznes mūs no parastās ikdienības. Tā ir tautas garamantu parāde, kas rāda visplašāko un krāšņāko, kas darināts un veidots gadu gadiem mūsu dziesmas laukā” - Teodors Kalniņš

"No pirmā nelielu koru kopkoncerta Dikļos 1864.gada vasarā, cauri neskaitāmajām [..] aizvadītajiem deviņpadsmit Dziesmu svētkiem Latvijas muzikālo talantu krāšņais pašapliecinājums kāpis jaunu un atkal jaunu māksliniecisko sasniegumu virsotnēs. Un tas noticis vairāk nekā 125 gadu garumā. Bet, ja tagadējos vēsturisko patiesību atzīšanas laikos godā ceļam Latvijas bēgļu koru pirmo uzstāšanos 1946.gadā Fišbahā, Vācijā, no kurienes tautiešu dziesmotā prieka (un reizē arī rūgtu sāpju) pārdzīvojuma vilnis aizbangojis līdz pat Eiropas, ASV, Kanādas, Austrālijas trimdiniekus apvienojošiem Dziesmu svētkiem, tad pasaulē mūsu kordziedāšanas mākai nu jau ir apmēram 45 gadus ilga starptautiska slava. Pašlaik – XX Vispārējos Dziesmu un X Deju svētkos – iestājies jauns laikmets, kad Dzimtenes un svešuma zaru žuburi saskaras. Kad visos kontinentos izkliedētā latviešu tauta simboliski sadodas rokās. Sasaucas kopējiem brīvības ideāliem. Sadziedas latvjiem mūžsenis svētajās lūgsnās, dainās, klasiķu un mūsdienu komponistu dziesmu dailē. Pagātnes rēķiniem tiek pielikta svītra. Pēc sarežģītā, pāridarījumiem un aplamībām pilnā Dziesmu svētku vēstures trešā (aizvadīto pēckara gadu) posma šovasar svinīgi ieskanas ceturtā posma ievadījums. Atgriešanās pie visa tā cildenā un patriotiski cēlā, kas latvju dziesmu garu raksturoja kādreizējās Latvijas brīvvalsts laikos" - O.Grāvītis

Avoti:

http://www.dziesmusvetki.tv/lv/par/vesture/

Rīgas Viļņi, 1990. Nr.27 (1732) 2.-8.jūlijs

Rīgas Viļņi, 1993, Nr.26 (1871), 28.jūnijs-4.jūlijs