Dziesmu svētki 1990 - Likteņdziesma (1990-07-05)

Pieejams publiskajās bibliotēkās

Novērtēt:

(5)
(0)
(4)
Embed button

Saistītās epizodes:

20.Vispārējie latviešu dziesmu svētki 1990.gadā. Atklāšanas koncerts „ Likteņdziesma” Mežaparka estrādē. Koncertu vada Lilita Ozoliņa, Ģirts Jakovļevs. Programmā - Kasetē F-02-1: svētku ieskaņas melodija * runā Anatolijs Gorbunovs * spēlē pūtēju ansamblis, operdziedātāja Karmena Radovska nes svētku zvanus * Latvijas radīšana (M.Brauns, M.Zālīte): ieskaņa – izpilda K.Radovska * dalībnieki skandina zvaniņus, diriģente Ausma Derkēvica * himna Dievs svētī Latviju (Baumaņu Kārlis), diriģente Ausma Derkēvica * tiek uznests vecais dziesmu svētku karogs (nes vecākais dalībnieks Arvīds Lipe) un jauno svētku karogs (nes jaunākais dalībnieks Valdis Jirgens) * Dziesmai šodien liela diena (P.Barisons, A.Skalbe), diriģents Ivars Bērziņš * I dziesma – izpilda K.Radovska * Mūžam zili (E.Dārziņš, K.Skalbe), diriģents Haralds Mednis * Senatne (E.Melngailis, Rainis), diriģente Ausma Derkēvica * Lauztās priedes (E.Dārziņš, Rainis), diriģents Sigvards Kļava * II dziesma – izpilda K.Radovska * Nāru dziesma (E.Dārziņš, J.Jaunsudrabiņš), diriģents Ivars Bērziņš * Maldi (J.Cīrulis, K.Skalbe), diriģents Ivars Bērziņš * Atmaksas diena (J.Vītols, V.Plūdons), diriģents Sigvards Kļava * Šurp brāļi (A.Kalniņš, K.Skalbe), diriģents Jānis Ērenštreits * III dziesma – izpilda K.Radovska * Latvju himna (Alfr.Kalniņš, V.Plūdons), diriģents Viktors Bendrups (Austrālija) * Latvijā (P.Barisons, J.Akuraters), diriģents Gido Kokars * Balsis (J.Norvilis, J.Miesnieks), diriģents Gido Kokars ***** kasetē F-02-2: Vakarjunda (J.Norvilis, L.Breikšs), diriģents Edgars Račevskis * IV dziesma – izpilda K.Radovska * Es karā aiziedams (tdz. R.Jermaka apd.), diriģents Edgars Račevskis * Ieviņa (J.Ozoliņš, G.Selga), diriģents Gido Kokars * Svešā zemē (E.Melgailis, tdz.v.), diriģents Imants Kokars * Ceļš uz Dzimteni (J.Zālītis, P.Blaua), diriģents Edgars Račevskis * V dziesma – izpilda K.Radovska * Latvieša ticība (V.Kaminskis, L.Breikšs), diriģents Pauls Kvelde * Lūgšana (I.Kalniņš, K.Skujenieks), diriģents Imants Kokars * Mana dziesma (J.Karlsons, F.Bārda), diriģents Jānis Dūmiņš, sveic komponistu Juri Karlsonu * Latgalē (Ald.Kalniņš, S.Kaldupe), diriģente Terēze Broka * Ar dziesmu dzīvībā (P.Plakidis, J.Peters), diriģents Imants Kokars, sveic autorus Pēteri Plakidi un Jāni Peteru * VI dziesma – izpilda K.Radovska * Mūsu dziesma (P.Vasks, tdz.v.), diriģente Ausma Derkēvica, sveic Pēteri Vasku * Trīs zvaigznes (V.Tormiss, M.Zālīte), diriģente Ausma Derkevica – sveic Veljo Tormisu un Māru Zālīti * runā igauņu komponists Veljo Tormiss ***** kasetē F-02-3: Gaismas pils (J.Vītols, Auseklis), diriģents Haralds Mednis * Jāņuvakars (E.Melngailis, tdz.v.), diriģents Jānis Zirnis * Mūsu zeme (J.Norvilis, Rainis), diriģents Juris Kļaviņš * Saule pērkons Daugava (M.Brauns, Rainis), diriģents Jānis Ērenštreits, sveic Mārtiņu Braunu * Manai Dzimtenei (R.Pauls, J.Peters), diriģents Jānis Dūmiņš, sveic Raimondu Paulu un Jāni Peteru * Tev mūžam dzīvot Latvija (J.Mediņš, V.Plūdons), diriģents Leonīds Vīgners * Pūt vējiņi (dziesmas laikā titrs)

  • Ētera datumi: 1990-07-05
  • Hronometrāža: 3:08:22
  • Piedalās: Ozoliņa Lilita, Jakovļevs Ģirts, Gorbunovs Anatolijs, Radovska Karmena, Derkēvica Ausma, Lipe Arvīds, Jirgens Valdis, Bērziņš Ivars, Mednis Haralds, Kļava Sigvards, Ērenštreits Jānis, Bendrups Viktors, Kokars Gido, Račevskis Edgars, Kokars Imants, Kvelde Pauls, Dūmiņš Jānis, Karlsons Juris, Broka Terēze, Plakidis Pēteris, Peters Jānis, Vasks Pēteris, Tormiss Veljo, Zālīte Māra, Zirnis Jānis, Kļaviņš Juris, Brauns Mārtiņš, Dūmiņš Jānis, Pauls Raimonds, Vīgners Leonīds
  • Atskaņojams: tikai bibliotēkās
  • Trešo pušu autortiesības: Ir
Rādīt vairāk Rādīt mazāk

Dziesmu un deju svētki

  • PIEEJAMAS: 44 epizodes
  • KOPĀ SKATĪTAS: 130 reizes
  • VIDĒJAIS VĒRTĒJUMS: 4,8 (26)
Uz epizožu sarakstu

Reizi piecos gados Latvijas galvaspilsētā Rīgā koru dziedātāji, dejotāji, mūziķi, tautas lietišķās mākslas meistari satiekas un rada brīnumu, ko mēs saucam – Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.
Dziesmu un deju svētki ir Baltijas valstu raksturīgākā un vienojošākā kultūras tradīcija. Svētki balstās a capella dziedāšanas tradīcijās, ar laiku attīstoties par multidsciplināru pasākumu, kas aptver dažādus mākslas žanrus un izpausmes veidus. Šī tradīcija Eiropā saglabājusies un attīstījusies vienīgi Baltijas valstīs, ar laiku kļūstot par nozīmīgu nacionālās identitātes simbolu. Tā ir viena no galvenajām Baltijas valstu kultūras mantojuma un kultūras izpausmes formām un nozīmīgākais Latvijas kultūras identitātes apliecinājums 21.gadsimtā.

Dziesmu un Deju svētki ir unikāls latviešu tautas folkloras mantojumā un profesionālās mūzikas tradīcijās un jaunradē sakņots Latvijas kultūras notikums, kurš vēstures gaitā ir ieguvis nācijas vienotības un nacionālās identitātes simbola nozīmi. Dziesmu un Deju svētki 140 gadu ilgās vēstures gaitā ir kļuvuši par Latvijas kultūras mantojuma dārgumu. Tā ir visas tautas tradīcija, augsta līmeņa tautas amatieru mākslas kustība, kuru kopīgi mūzikas, dejas un mākslas nozaru profesionāļu vadībā rada desmiti tūkstoši Latvijas cilvēku no sākumskolas līdz sirmam vecumam.

“Dziesmu svētki - tautas jūsmas uzplūdi, uzliesmojums, kas brīdi paceļ un aiznes mūs no parastās ikdienības. Tā ir tautas garamantu parāde, kas rāda visplašāko un krāšņāko, kas darināts un veidots gadu gadiem mūsu dziesmas laukā” - Teodors Kalniņš

"No pirmā nelielu koru kopkoncerta Dikļos 1864.gada vasarā, cauri neskaitāmajām [..] aizvadītajiem deviņpadsmit Dziesmu svētkiem Latvijas muzikālo talantu krāšņais pašapliecinājums kāpis jaunu un atkal jaunu māksliniecisko sasniegumu virsotnēs. Un tas noticis vairāk nekā 125 gadu garumā. Bet, ja tagadējos vēsturisko patiesību atzīšanas laikos godā ceļam Latvijas bēgļu koru pirmo uzstāšanos 1946.gadā Fišbahā, Vācijā, no kurienes tautiešu dziesmotā prieka (un reizē arī rūgtu sāpju) pārdzīvojuma vilnis aizbangojis līdz pat Eiropas, ASV, Kanādas, Austrālijas trimdiniekus apvienojošiem Dziesmu svētkiem, tad pasaulē mūsu kordziedāšanas mākai nu jau ir apmēram 45 gadus ilga starptautiska slava. Pašlaik – XX Vispārējos Dziesmu un X Deju svētkos – iestājies jauns laikmets, kad Dzimtenes un svešuma zaru žuburi saskaras. Kad visos kontinentos izkliedētā latviešu tauta simboliski sadodas rokās. Sasaucas kopējiem brīvības ideāliem. Sadziedas latvjiem mūžsenis svētajās lūgsnās, dainās, klasiķu un mūsdienu komponistu dziesmu dailē. Pagātnes rēķiniem tiek pielikta svītra. Pēc sarežģītā, pāridarījumiem un aplamībām pilnā Dziesmu svētku vēstures trešā (aizvadīto pēckara gadu) posma šovasar svinīgi ieskanas ceturtā posma ievadījums. Atgriešanās pie visa tā cildenā un patriotiski cēlā, kas latvju dziesmu garu raksturoja kādreizējās Latvijas brīvvalsts laikos" - O.Grāvītis

Avoti:

http://www.dziesmusvetki.tv/lv/par/vesture/

Rīgas Viļņi, 1990. Nr.27 (1732) 2.-8.jūlijs

Rīgas Viļņi, 1993, Nr.26 (1871), 28.jūnijs-4.jūlijs