Kultūras parks (1998-05-12)

Pieejams publiskajās bibliotēkās

Novērtēt:

(0)
(0)
(0)
Embed button

Saistītās epizodes:

Āgenskalna Valsts ģimnāzijas teātra studijas radošās spēles * Imantas bibliotēkas " Kāpēcīšu skola" * Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja kolekcija no Austrālijas * Latvijas tekstils Itālijā * Deju grupa " Dzirnas" Krimuldā * Modes mākslinieces, latvietes Maijas Veelma dzīve Igaunijā. Rūtas Celmas sižets * Jauniešu koru festivāls " Rīgas zīle" * Dziedātāja Gunāra Kalniņa portrets

  • Ētera datumi: 1998-05-12
  • Hronometrāža: 0:33:29
  • Piedalās: Deju grupa Dzirnas, Kalniņš Gunārs, Veelma Maija, Daņilēvičs Agris, Baličeva Velga, Rēdlihs Jānis, Kļaviņš Juris, Egliena Anna, Biezaite Margarita
  • Režisors: Smildziņa Maija
  • Atskaņojams: tikai bibliotēkās
  • Trešo pušu autortiesības: Ir
Rādīt vairāk Rādīt mazāk

Kultūras parks

  • PIEEJAMAS: 118 epizodes
  • KOPĀ SKATĪTAS: 18 reizes
  • VIDĒJAIS VĒRTĒJUMS: 5 (1)
Uz epizožu sarakstu

Raidījuma “Kultūras parks” koncepciju izstrādāja LTV kultūras programmu daļas vadītājs Jānis Holšteins. Kā saka pats raidījuma idejas radītājs J.Holšteins: “Kultūras parkam jābūt iknedēļas raidījumam, kurā tiek atspoguļoti nedēļas svarīgākie notikumi kultūras dzīvē Latvijā un Rīgā. Un tā nav tikai sausa informācija par notikumiem, bet analītisks kultūras jaunumu apskats.” Viena no raidījuma veidotājām Baiba Šmite atklāj: “Raidījuma apjoms ir ļoti mazs - 33 minūtes, bet tā spektrs, gluži pretēji, ļoti plašs. Šādus raidījumus veidot ir ļoti grūti - jo mazāk ētera laika raidījumam atvēlēts, jo lielāks darbs tā veidošanā jāiegulda, nemitīgi jācīnās ar domu - ko no uzfilmētā griezt laukā, ko atstāt?”

Kultūras parku veidoja divas uzņemšanas brigādes. Pirmajā galvenos darbus veica Baiba Šmite un Jānis Holšteins, bet otrajā radošajā grupā strādāja Harijs Petrockis un Ivars Kokars. Sižetus Kultūras parkam regulāri gatavoja arī Sarmīte Sīle un Karīna Geikina.

Raidījums dalās trīs daļās: nedēļas notikums, nedēļas cilvēks un nedēļas problēma. Raidījuma varoņi bija ne tikai kultūras cilvēki “ar vārdu”, bet arī tie, kuriem pagaidām “vārda nebija”.

Raidījuma veidotāji uzskata, ka raidījuma mērķa auditorija ir visplašākā - to var skatīties visi, kam ar kultūru saistītie notikumi šķiet interesanti un uzmanības vērti.

Avoti:

Krastiņa, Antra.  Kultūras parks vēl maziņš : Trīsdesmit trīs minūšu raidījums par tiem, kam ir vārds, kam vēl tā nav, un tiem, kas tic, ka māksla pieder tautai / tekstā stāsta B.Šmite.  Diena, 1996, 22.nov. 8.lpp. ( Piel. "Izklaide. TV" )