Deju lieluzvedums " Mana pasaule" - Dziesmu svētki 2003 (2003-07-05)

Pieejams publiskajās bibliotēkās

Novērtēt:

(5)
(0)
(1)
Embed button

Saistītās epizodes:

XXIII vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki. Deju lieluzvedums " Mana pasaule" Daugavas stadionā. 1.kasete: Uzvedumu piesaka mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš. Uzvedumā tiek izdejoti četri pasaules pamatelementi – zeme, uguns, ūdens, gaiss * Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzruna * Dievam kalni dievam lejas ( A.Melnalksnes horeogr., S.Grīnbergas mūzika). Virsvadītāja Arta Melnalksne * Lēnām augu pie māmiņas ( A.Melnalksnes horeogr., S.Grīnbergas mūzika) Virsvadītāja Arta Melnalksne * Pasmēlu pādi savējā dabā ( A.Melnalksnes horeogr., S.Grīnbergas mūzika) Virsvadītāja Arta Melnalksne * Iecel mani saulītē ( A.Melnalksnes horeogr., S.Grīnbergas mūzika) Virsvadītāja Arta Melnalksne * Gāju gāju šo celiņu ( G.Skujas horeogr., V.Pūces mūzika) Virsvadītāja Gunta Skuja * Ceļa māte ( G.Skujas horeogr., V.Pūces mūzika) Virsvadītāja Gunta Skuja * Lien pelīte ( G.Skujas horeogr., V.Pūces mūzika) Virsvadītāja Gunta Skuja * Pēdu izmīdīšana ( G.Skujas horeogr., V.Pūces mūzika) Virsvadītāja Gunta Skuja * Veļu māte ( G.Skujas horeogr., V.Pūces mūzika) Virsvadītāja Gunta Skuja * Es atnācu uguntiņu ( J.Purviņa horeogr., I.Reiznieces mūzika) Virsvadītājs Jānis Purviņš * Uguns vārdi ( J.Purviņa horeogr., I.Reiznieces mūzika) Virsvadītājs Jānis Purviņš * Pavards ( J.Purviņa horeogr., I.Reiznieces mūzika) Virsvadītāja Ilze Mažāne * Kāsīt’s tup namiņā ( J.Ērgļa horeogr., I.Reiznieces mūzika) Virsvadītājs Jānis Ērglis * Vilks un kaza ( J.Ērgļa horeogr., I.Reiznieces mūzika) Virsvadītāja Vaira Dundure * Baltu puķu guni kūru ( J.Ērgļa horeogr., I.Reiznieces mūzika) Virsvadītājs Jānis Ērglis * Es gulēju maigu miegu ( J.Ērgļa horeogr., I.Reiznieces mūzika) Virsvadītājs Jānis Ērglis * Lietus deja ( I.Dreļa, un J.Ērgļa horeogr., tautas mūzika G.Igauņa apdarē un V.Zilvera mūzika) Virsvadītājs Ilmārs Dreļs *** 2.kasete: * Jūrā eimu jūrā teku ( J.Ērgļa horeogr., tautas mūzika V.Zilvera apdarē), virsvad. Jānis Ērglis * Tēvis, tēvis tai’s man laivu ( G.Skujas horeogr., V.Pūces mūzika) Virsvadītāja Gunta Skuja * Zvejniek’puisi, jūras lāci ( J.Ērgļa horeogr., tautas mūzika V.Zilvera apdarē) Virsvadītāja Ilze Mažāne * Uz ūdeņa dvēselīte ( J.Ērgļa horeogr., V.Zilvera mūzika) Virsvadītājs Jānis Ērglis * Virmo gaiss ( J.Purviņa horeogr., tautas mūzika R.Paula apdarē, G.Rača vārdi) Virsvadītājs Jānis Purviņš * Kad aizlido putni ( J.Purviņa horeogr., tautas mūzika R.Paula apdarē, G.Rača vārdi) Virsvadītājs Jānis Purviņš * Zvirbuļi ( J.Purviņa horeogr., tautas mūzika R.Paula apdarē) Virsvadītāja Vaira Dundure * Varavīksnes tilts ( J.Purviņa horeogr., tautas mūzika R.Paula apdarē, G.Rača vārdi) Virsvadītāja Olga Freiberga * Kam ir gaiss ( J.Purviņa horeogr., tautas mūzika R.Paula apdarē, G.Rača vārdi) Virsvadītājs Jānis Purviņš * Debesu kalējs ( J.Ērgļa horeogr., U.Prauliņa mūzika) Virsvadītājs Jānis Ērglis

  • Ētera datumi: 2003-07-05
  • Hronometrāža: 2:02:47
  • Piedalās: Deju kolektīvi, Purviņš Jānis, Vīķe-Freiberga Vaira, Melnalksne Arta, Skuja Gunta, Mažāne Ilze, Ērglis Jānis, Dundure Vaira, Dreļs Ilmārs, Freiberga Olga
  • Producents: Markova Daina
  • Režisors: Sējāns Juris
  • Redaktors: Kiršberga Sandra
  • Atskaņojams: tikai bibliotēkās
  • Trešo pušu autortiesības: Ir
Rādīt vairāk Rādīt mazāk

Dziesmu un deju svētki

  • PIEEJAMAS: 44 epizodes
  • KOPĀ SKATĪTAS: 130 reizes
  • VIDĒJAIS VĒRTĒJUMS: 4,8 (26)
Uz epizožu sarakstu

Reizi piecos gados Latvijas galvaspilsētā Rīgā koru dziedātāji, dejotāji, mūziķi, tautas lietišķās mākslas meistari satiekas un rada brīnumu, ko mēs saucam – Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.
Dziesmu un deju svētki ir Baltijas valstu raksturīgākā un vienojošākā kultūras tradīcija. Svētki balstās a capella dziedāšanas tradīcijās, ar laiku attīstoties par multidsciplināru pasākumu, kas aptver dažādus mākslas žanrus un izpausmes veidus. Šī tradīcija Eiropā saglabājusies un attīstījusies vienīgi Baltijas valstīs, ar laiku kļūstot par nozīmīgu nacionālās identitātes simbolu. Tā ir viena no galvenajām Baltijas valstu kultūras mantojuma un kultūras izpausmes formām un nozīmīgākais Latvijas kultūras identitātes apliecinājums 21.gadsimtā.

Dziesmu un Deju svētki ir unikāls latviešu tautas folkloras mantojumā un profesionālās mūzikas tradīcijās un jaunradē sakņots Latvijas kultūras notikums, kurš vēstures gaitā ir ieguvis nācijas vienotības un nacionālās identitātes simbola nozīmi. Dziesmu un Deju svētki 140 gadu ilgās vēstures gaitā ir kļuvuši par Latvijas kultūras mantojuma dārgumu. Tā ir visas tautas tradīcija, augsta līmeņa tautas amatieru mākslas kustība, kuru kopīgi mūzikas, dejas un mākslas nozaru profesionāļu vadībā rada desmiti tūkstoši Latvijas cilvēku no sākumskolas līdz sirmam vecumam.

“Dziesmu svētki - tautas jūsmas uzplūdi, uzliesmojums, kas brīdi paceļ un aiznes mūs no parastās ikdienības. Tā ir tautas garamantu parāde, kas rāda visplašāko un krāšņāko, kas darināts un veidots gadu gadiem mūsu dziesmas laukā” - Teodors Kalniņš

"No pirmā nelielu koru kopkoncerta Dikļos 1864.gada vasarā, cauri neskaitāmajām [..] aizvadītajiem deviņpadsmit Dziesmu svētkiem Latvijas muzikālo talantu krāšņais pašapliecinājums kāpis jaunu un atkal jaunu māksliniecisko sasniegumu virsotnēs. Un tas noticis vairāk nekā 125 gadu garumā. Bet, ja tagadējos vēsturisko patiesību atzīšanas laikos godā ceļam Latvijas bēgļu koru pirmo uzstāšanos 1946.gadā Fišbahā, Vācijā, no kurienes tautiešu dziesmotā prieka (un reizē arī rūgtu sāpju) pārdzīvojuma vilnis aizbangojis līdz pat Eiropas, ASV, Kanādas, Austrālijas trimdiniekus apvienojošiem Dziesmu svētkiem, tad pasaulē mūsu kordziedāšanas mākai nu jau ir apmēram 45 gadus ilga starptautiska slava. Pašlaik – XX Vispārējos Dziesmu un X Deju svētkos – iestājies jauns laikmets, kad Dzimtenes un svešuma zaru žuburi saskaras. Kad visos kontinentos izkliedētā latviešu tauta simboliski sadodas rokās. Sasaucas kopējiem brīvības ideāliem. Sadziedas latvjiem mūžsenis svētajās lūgsnās, dainās, klasiķu un mūsdienu komponistu dziesmu dailē. Pagātnes rēķiniem tiek pielikta svītra. Pēc sarežģītā, pāridarījumiem un aplamībām pilnā Dziesmu svētku vēstures trešā (aizvadīto pēckara gadu) posma šovasar svinīgi ieskanas ceturtā posma ievadījums. Atgriešanās pie visa tā cildenā un patriotiski cēlā, kas latvju dziesmu garu raksturoja kādreizējās Latvijas brīvvalsts laikos" - O.Grāvītis

Avoti:

http://www.dziesmusvetki.tv/lv/par/vesture/

Rīgas Viļņi, 1990. Nr.27 (1732) 2.-8.jūlijs

Rīgas Viļņi, 1993, Nr.26 (1871), 28.jūnijs-4.jūlijs