Sieviešu un vīru koru koncerts " Teiksma par latvieti" - Dziesmu svētki 2003 (2003-07-04)

Pieejams publiskajās bibliotēkās

Novērtēt:

(0)
(0)
(1)
Embed button

Saistītās epizodes:

Dziesmu svētki 2003. Sieviešu un vīru koru koncerts " Teiksma par latvieti". Koncertu piesaka žurnāliste Maija Amoliņa. Koncertu vada Daiga Gaismiņa un Juris Kalniņš. Muzicē Zigfrīds Muktupāvels, Valdis Muktupāvels, Rūta Muktupāvela, Uģis Prauliņš. Dziesmas: Mēs nākam ( A.Maskats, M.Zālīte), diriģents Romāns Vanags * Noriet saule vakarā ( Latviešu t.dz. V.Bērzkalna apdarē), diriģente Terēze Broka * Krīvu krīvs ( J.Vītols, F.Brīvzemnieks), diriģents Ivars Cinkuss * Kā Daugava vaida ( E.Vīgners, Auseklis), diriģents Edgars Račevskis * Jo dziedāju jo skanēja ( L.t.dz. E.Melngaiļa apdarē), diriģents Jānis Zirnis * Kas tie tādi spēka vīri ( L.Vīgners, Plūdons), diriģents Jēkabs Ozoliņš * Padziedāju palīksmoju ( L.t.dz. J.Norviļa apdarē), diriģente Terēze Broka * Mežezers ( J.Vītols, A.Droste-Hilshofa), diriģents Jēkabs Ozoliņš * Ābeļziedā ( L.Vīgners, Plūdons, diriģents Jānis Zirnis) * Nāc man līdz ( E.Dārziņš, K.Jēkabsons), diriģents Arvīds Platpers * Nāru dziesma ( E.Dārziņš, J.Jaunsudrabiņš), diriģente Ausma Derkēvica * Ai kaimiņu zeltenīte ( L.t.dz. E.Melngaiļa apdarē), diriģents Arvīds Platpers * Pūt vējiņi ( L.t.dz. E.Melngaiļa apdarē), diriģents Arvīds Platpers * Meitiņas māsiņas ( L.t.dz. V.Bērzkalna apdarē), diriģents Romāns Vanags * Jem iekš rokas ( L.t.dz. J.Kalniņa apdarē), diriģents Arvīds Platpers * Es bij meita ( L.t.dz. P.Plakida apdarē), diriģente Aira Birziņa * Divejādi saule tek ( L.t.dz. J.Vaivoda apdarē), diriģente Aira Birziņa * Es karā aiziedams ( L.t.dz. R.Jermaka apdarē), diriģents Edgars Račevskis, solisti Ieva Ezeriete un Jānis Kurševs * Vēja māte ( L.t.dz. V.Zilvera apdarē), diriģente Aira Birziņa * Vakarjunda ( J.Norvilis, L.Breikšs), diriģents Pauls Kvelde * Ieviņa ( J.Ozoliņš, G.Selga), diriģents Jānis Zirnis * Aijā ( B.Skulte, T.Tomsons), diriģents Roberts Zuika * Kur tu biji bāleliņi ( S.Mence, A.Pilsums), diriģente Ausma Derkēvica, soliste Inese Galante, pavadījumu atskaņo Mārtiņš Zilberts * Biķeris miroņu salā ( A.Kalniņš, J.Poruks), diriģents Ivars Cinkuss * Tek saulīte tecēdama ( l.t.dz. J.Graubiņa apdarē), diriģents Romāns Vanags * Mūžam zili ( E.Dārziņš, K.Skalbe), diriģents Ivars Cinkuss * Starp divām mūžībām ( L.Vīgners, K.Skalbe), diriģente Aira Birziņa * Mēness starus stīgo ( E.Dārziņš, Aspazija), diriģents Jānis Zirnis * Šurp brāļi ( A.Kalniņš, K.Skalbe), diriģents Imants Kokars * Mēs esam sacerēti ( M.Brauns, J.Peters), diriģents Ivars Cinkuss, sveic Mārtiņu Braunu * Varoni gaidiet ( I.Kalniņš, A.Upīts), diriģents Edgars Račevskis * Sveic komponistus, dzejniekus, koncerta rīkotājus, virsdiriģentus

  • Ētera datumi: 2003-07-04
  • Hronometrāža: 2:55:52
  • Piedalās: Sieviešu kori, vīru kori, Vanags Romāns, Broka Terēze, Cinkuss Ivars, Račevskis Edgars, Zirnis Jānis, Ozoliņš Jēkabs, Platpers Arvīds, Derkēvica Ausma, Birziņa Aira, Kvelde Pauls, Zuika Roberts, Kokars Imants, Kalniņš Juris, Gaismiņa Daiga, NBS štāba orķestris, Jūras spēku un sauszemes spēku orķestris, Ezeriete Ieva, Kurševs Jānis, Galante Inese, Zilberts Mārtiņš, Muktupāvels Zigfrīds, Muktupāvels Valdis, Muktupāvela Rūta, redzami Peters Jānis, Maskats Arturs, Mence Selga, Brikmanis Uģis
  • Producents: Markova Daina
  • Režisors: Rudzīte Svetlana
  • Redaktors: Amoliņa Maija
  • Atskaņojams: tikai bibliotēkās
  • Trešo pušu autortiesības: Ir
Rādīt vairāk Rādīt mazāk

Dziesmu un deju svētki

  • PIEEJAMAS: 44 epizodes
  • KOPĀ SKATĪTAS: 126 reizes
  • VIDĒJAIS VĒRTĒJUMS: 4,8 (25)
Uz epizožu sarakstu

Reizi piecos gados Latvijas galvaspilsētā Rīgā koru dziedātāji, dejotāji, mūziķi, tautas lietišķās mākslas meistari satiekas un rada brīnumu, ko mēs saucam – Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.
Dziesmu un deju svētki ir Baltijas valstu raksturīgākā un vienojošākā kultūras tradīcija. Svētki balstās a capella dziedāšanas tradīcijās, ar laiku attīstoties par multidsciplināru pasākumu, kas aptver dažādus mākslas žanrus un izpausmes veidus. Šī tradīcija Eiropā saglabājusies un attīstījusies vienīgi Baltijas valstīs, ar laiku kļūstot par nozīmīgu nacionālās identitātes simbolu. Tā ir viena no galvenajām Baltijas valstu kultūras mantojuma un kultūras izpausmes formām un nozīmīgākais Latvijas kultūras identitātes apliecinājums 21.gadsimtā.

Dziesmu un Deju svētki ir unikāls latviešu tautas folkloras mantojumā un profesionālās mūzikas tradīcijās un jaunradē sakņots Latvijas kultūras notikums, kurš vēstures gaitā ir ieguvis nācijas vienotības un nacionālās identitātes simbola nozīmi. Dziesmu un Deju svētki 140 gadu ilgās vēstures gaitā ir kļuvuši par Latvijas kultūras mantojuma dārgumu. Tā ir visas tautas tradīcija, augsta līmeņa tautas amatieru mākslas kustība, kuru kopīgi mūzikas, dejas un mākslas nozaru profesionāļu vadībā rada desmiti tūkstoši Latvijas cilvēku no sākumskolas līdz sirmam vecumam.

“Dziesmu svētki - tautas jūsmas uzplūdi, uzliesmojums, kas brīdi paceļ un aiznes mūs no parastās ikdienības. Tā ir tautas garamantu parāde, kas rāda visplašāko un krāšņāko, kas darināts un veidots gadu gadiem mūsu dziesmas laukā” - Teodors Kalniņš

"No pirmā nelielu koru kopkoncerta Dikļos 1864.gada vasarā, cauri neskaitāmajām [..] aizvadītajiem deviņpadsmit Dziesmu svētkiem Latvijas muzikālo talantu krāšņais pašapliecinājums kāpis jaunu un atkal jaunu māksliniecisko sasniegumu virsotnēs. Un tas noticis vairāk nekā 125 gadu garumā. Bet, ja tagadējos vēsturisko patiesību atzīšanas laikos godā ceļam Latvijas bēgļu koru pirmo uzstāšanos 1946.gadā Fišbahā, Vācijā, no kurienes tautiešu dziesmotā prieka (un reizē arī rūgtu sāpju) pārdzīvojuma vilnis aizbangojis līdz pat Eiropas, ASV, Kanādas, Austrālijas trimdiniekus apvienojošiem Dziesmu svētkiem, tad pasaulē mūsu kordziedāšanas mākai nu jau ir apmēram 45 gadus ilga starptautiska slava. Pašlaik – XX Vispārējos Dziesmu un X Deju svētkos – iestājies jauns laikmets, kad Dzimtenes un svešuma zaru žuburi saskaras. Kad visos kontinentos izkliedētā latviešu tauta simboliski sadodas rokās. Sasaucas kopējiem brīvības ideāliem. Sadziedas latvjiem mūžsenis svētajās lūgsnās, dainās, klasiķu un mūsdienu komponistu dziesmu dailē. Pagātnes rēķiniem tiek pielikta svītra. Pēc sarežģītā, pāridarījumiem un aplamībām pilnā Dziesmu svētku vēstures trešā (aizvadīto pēckara gadu) posma šovasar svinīgi ieskanas ceturtā posma ievadījums. Atgriešanās pie visa tā cildenā un patriotiski cēlā, kas latvju dziesmu garu raksturoja kādreizējās Latvijas brīvvalsts laikos" - O.Grāvītis

Avoti:

http://www.dziesmusvetki.tv/lv/par/vesture/

Rīgas Viļņi, 1990. Nr.27 (1732) 2.-8.jūlijs

Rīgas Viļņi, 1993, Nr.26 (1871), 28.jūnijs-4.jūlijs