Jauniešu koru koncerts Skonto stadionā - Dziesmu svētki 2003 (2003-07-03)

Pieejams publiskajās bibliotēkās

Novērtēt:

(4,4)
(0)
(0)
Embed button

Saistītās epizodes:

Dziesmu svētki 2003, Jauniešu koru koncerts Skonto stadionā. Koncertu piesaka Lauris Reiniks. Dziesmas: " Sena kalpu dziesma"( Z.Liepiņš/ K.Dimiters), solisti Zigfrīds Muktupāvels, Ance Krauze * " Sitiet bungas"( I.Kalniņš/ V.Kalniņš), solists Marts Kristians Kalniņš * " Pūt vējiņi"( J.Lūsēns/ G.Račs), solisti Ance Krauze, Zigfrīds Muktupāvels * " Zaļā dziesma"( J.Kulakovs/ M.Melgalvs), soliste Ieva Akurātere * " Vēl ir laiks"( Z.Liepiņš/ K.Dimiters), solists Mārtiņš Freimanis * " Tik un tā"( U.Stabulnieks/ M.Zālīte) * " Saldus saule"( Ē.Ķiģelis/ M.Čaklais) * " Ozolam"( A.Virga/ G.Račs), solisti Ainars Virga, Jānis Grodums * " Kūko kūko dzeguzīte"( R.Pauls/ G.Račs), solisti Marija Naumova, Normunds Rutulis * " Dzimtā valoda"( A.Virga/ G.Vieru), solisti Jānis Grodums, Ainars Virga * " Mātes karogs"( Z.Liepiņš/ M.Zālīte), soliste Kristīne Zadovska * " Dāvāja Māriņa"( R.Pauls, Ozols/ L.Briedis), solists Ozols * " Senā dziesma"( J.Logins/ A.Skalbe), solists Alex * " Ai jel manu vieglu prātu"( Jauns mēness/ t.dz.), solists Ainārs Mielavs * " Dzied ar mani tautu meita"( M.Brauns/ t.dz), solisti Niks Matvejevs, Linda Leen * " Gandrīz tautas dziesma"( J.Kulakovs/ M.Melgalvs), solisti Raimonds Bartaševics, Juris Sējāns * " Kā senā dziesmā"( R.Pauls/ J.Peters), solists Igo * " Mēmā dziesma"( R.Pauls/ J.Peters), solists Zigfrīds Muktupāvels * " Sirds sadeg neparasti"( L.Reiniks/ M.Freimanis), solists Lauris Reiniks * " Tu esi vēl jauns"( A.Voitišķis/ M.Zālīte), solists Ingus Ulmanis * " Vējā"( G.Linga/ I.Linga), solists Gvido Linga * " Ja es varētu"( G.Kalniņš/ G.Račs), solists Gunārs Kalniņš * " Balāde par gulbi"( J.Kulakovs/ M.Melgalvs), solisti Raimonds Bartaševics, Ieva Akurātere * " Dziesma par spēli"( M.Brauns/ N.Matvejevs), solists Niks Matvejevs * " Es redzēju sapnī"( I.Kalniņš/ J.Helds) * " Ziemeļmeita"( A.Grauba/ R.Dižkačs), solists Aigars Grauba * " Lūgums"( U.Marhilēvičs/ Ā.Elksne), soliste Linda Leen * " Tu saviļņoji mani"( A.Mielavs/ G.Sola), solists Ainārs Mielavs * " Viņi dejoja vienu vasaru"( I.Kalniņš/ M.Čaklais) * " Kur esi tu"( T.Kleins/ G.Račs), solisti Ivo Fomins, Tomass Kleins * " Tur aiz mākoņiem ir saule"( A.Alksnis/ G.Račs), solisti Guntis Veits, Armands Alksnis * " Tu izvēlējies palikt"( R.Kaupers/ R.Kaupers), izpilda Prāta vētra * " Lido"( G.Veits/ J.Baltauss), solisti Guntis Veits, Armands Alksnis * " Pasaule pasaulīt"( B.rezņiks/ D.Dreika), izpilda Eolika * " Savāda pasaule"( J.Lūsēns/ N.Beļskis), solists Igo * " Tikai tā"( U.Marhilēvičs/ G.Račs), izpilda Liepājas brāļi * " Manai dzimtenei"( R.Pauls/ J.Peters), pie klavierēm Raimonds Pauls * " Lēna upe"( A.Krēsla/ Nataradža), solists Aigars Grāvers

  • Ētera datumi: 2003-07-03; 2003-11-18; 2004-05-04; 2006-08-09; 2011-07-30; 2013-06-12; 2013-06-30; 2013-07-04; 2013-07-31; 2013-09-01; 2013-09-29; 2013-10-06; 2014-02-28; 2014-04-27; 2014-10-10
  • Hronometrāža: 2:54:53
  • Piedalās: Jauniešu kori, Mūzikas Akadēmijas studentu Simfoniskais orķestris, diriģents Šnē Normunds, Time after time, Muktupāvels Zigfrīds, Krauze Ance, Kalniņš Marts Kristians, Akurātere Ieva, Freimanis Mārtiņš, Grodums Jānis, Virga Ainārs, Naumova Marija, Rutulis Normunds, Zadovska Kristīne, Ozols, Alex, Mielavs Ainārs, Leen Linda, Matvejevs Niks, Bartaševics Raimonds, Sējāns Juris, Igo, Reiniks Lauris, Ulmanis Ingus, Linga Gvido, Kalniņš Gunārs, Grauba Aigars, Fomins Ivo, Kleins Tomass, Veits Guntis, Alksnis Armands, Prāta vētra, Eolika, Liepājas brāļi, Pauls Raimonds, Grāvers Aigars, Pērkons, Marhilēvičs Uldis
  • Producents: Markova Daina
  • Režisors: Sējāns Juris
  • Redaktors: Kiršberga Sandra
  • Atskaņojams: tikai bibliotēkās
  • Trešo pušu autortiesības: Ir
Rādīt vairāk Rādīt mazāk

Dziesmu un deju svētki

  • PIEEJAMAS: 44 epizodes
  • KOPĀ SKATĪTAS: 130 reizes
  • VIDĒJAIS VĒRTĒJUMS: 4,8 (26)
Uz epizožu sarakstu

Reizi piecos gados Latvijas galvaspilsētā Rīgā koru dziedātāji, dejotāji, mūziķi, tautas lietišķās mākslas meistari satiekas un rada brīnumu, ko mēs saucam – Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.
Dziesmu un deju svētki ir Baltijas valstu raksturīgākā un vienojošākā kultūras tradīcija. Svētki balstās a capella dziedāšanas tradīcijās, ar laiku attīstoties par multidsciplināru pasākumu, kas aptver dažādus mākslas žanrus un izpausmes veidus. Šī tradīcija Eiropā saglabājusies un attīstījusies vienīgi Baltijas valstīs, ar laiku kļūstot par nozīmīgu nacionālās identitātes simbolu. Tā ir viena no galvenajām Baltijas valstu kultūras mantojuma un kultūras izpausmes formām un nozīmīgākais Latvijas kultūras identitātes apliecinājums 21.gadsimtā.

Dziesmu un Deju svētki ir unikāls latviešu tautas folkloras mantojumā un profesionālās mūzikas tradīcijās un jaunradē sakņots Latvijas kultūras notikums, kurš vēstures gaitā ir ieguvis nācijas vienotības un nacionālās identitātes simbola nozīmi. Dziesmu un Deju svētki 140 gadu ilgās vēstures gaitā ir kļuvuši par Latvijas kultūras mantojuma dārgumu. Tā ir visas tautas tradīcija, augsta līmeņa tautas amatieru mākslas kustība, kuru kopīgi mūzikas, dejas un mākslas nozaru profesionāļu vadībā rada desmiti tūkstoši Latvijas cilvēku no sākumskolas līdz sirmam vecumam.

“Dziesmu svētki - tautas jūsmas uzplūdi, uzliesmojums, kas brīdi paceļ un aiznes mūs no parastās ikdienības. Tā ir tautas garamantu parāde, kas rāda visplašāko un krāšņāko, kas darināts un veidots gadu gadiem mūsu dziesmas laukā” - Teodors Kalniņš

"No pirmā nelielu koru kopkoncerta Dikļos 1864.gada vasarā, cauri neskaitāmajām [..] aizvadītajiem deviņpadsmit Dziesmu svētkiem Latvijas muzikālo talantu krāšņais pašapliecinājums kāpis jaunu un atkal jaunu māksliniecisko sasniegumu virsotnēs. Un tas noticis vairāk nekā 125 gadu garumā. Bet, ja tagadējos vēsturisko patiesību atzīšanas laikos godā ceļam Latvijas bēgļu koru pirmo uzstāšanos 1946.gadā Fišbahā, Vācijā, no kurienes tautiešu dziesmotā prieka (un reizē arī rūgtu sāpju) pārdzīvojuma vilnis aizbangojis līdz pat Eiropas, ASV, Kanādas, Austrālijas trimdiniekus apvienojošiem Dziesmu svētkiem, tad pasaulē mūsu kordziedāšanas mākai nu jau ir apmēram 45 gadus ilga starptautiska slava. Pašlaik – XX Vispārējos Dziesmu un X Deju svētkos – iestājies jauns laikmets, kad Dzimtenes un svešuma zaru žuburi saskaras. Kad visos kontinentos izkliedētā latviešu tauta simboliski sadodas rokās. Sasaucas kopējiem brīvības ideāliem. Sadziedas latvjiem mūžsenis svētajās lūgsnās, dainās, klasiķu un mūsdienu komponistu dziesmu dailē. Pagātnes rēķiniem tiek pielikta svītra. Pēc sarežģītā, pāridarījumiem un aplamībām pilnā Dziesmu svētku vēstures trešā (aizvadīto pēckara gadu) posma šovasar svinīgi ieskanas ceturtā posma ievadījums. Atgriešanās pie visa tā cildenā un patriotiski cēlā, kas latvju dziesmu garu raksturoja kādreizējās Latvijas brīvvalsts laikos" - O.Grāvītis

Avoti:

http://www.dziesmusvetki.tv/lv/par/vesture/

Rīgas Viļņi, 1990. Nr.27 (1732) 2.-8.jūlijs

Rīgas Viļņi, 1993, Nr.26 (1871), 28.jūnijs-4.jūlijs