Dziesmu svētki 1998- Deju svētku koncerts " Cik stūrīšu tik rakstiņu" (1998-07-03)

Pieejams publiskajās bibliotēkās

Novērtēt:

(0)
(0)
(5)
Embed button

Saistītās epizodes:

XXII Vispārējie latviešu Dziesmu un XII Deju svētki 1998.gadā. * Deju svētku koncerts " Cik stūrīšu tik rakstiņu" Daugavas stadionā. *** Programmā: deju uzvedums Spēlē Spēlmani!( dejo Rīga), virsv. un inscenētāja Ingrīda Saulīte * Tūdaliņ tagadiņ ( A. Baumanes horeogr., G. Dovgjallo muzikālā apd., J. Grigaļa aranž.), virsv. Ingrīda Saulīte(ir) * Spēlē Spēlmani!( I. Magones horeogr., E. Melngaiļa mūz. R. Paula apd., J. Grigaļa aranž.), virsv. Imants Magone * dejo Rīgas deju kolektīvi un ārzemju latviešu deju kopas; Mēnestiņis nakti brauca( V. Birnbauma horeogr., M. Aldiņa muz. apd., J. Grigaļa aranž.), virsv. Vilnis Birnbaums(ir) * Diždancis( A. Spuras horeogr., t.mūz. G. Ordelovska apd.), virsvad. Rolands Juraševskis(ir) * Audēju deja( H. Sūnas horeogr., J. Ķepīša mūz. G. Ordelovska apd.), virsvad. Ingrīda Saulīte(ir) * Es mācēju danci vest( U. Žagaras horeogr., G. Ordelovska muz. apd., J. Grigaļa aranž.), virsvad. Uldis Žagata(ir)) * Vidzemes raksti, virsvad., inscenētāja Ilze Mažāne; Vidzemnieku bērniņš biju( I. Mažānes horeogr., J. Grigaļa mūz. apd.), virsvad. Ilze Mažāne(ir) * Apkārt kalnu saule tek( A. Daņiļeviča horeogr., A. Buņķa muz. apd.), virsvad. Agris Daņiļevičs(ir) * Šurp ciema gani( A. Daņiļeviča horeogr., A. Buņķa mūz.), virsvad. Agris Daņiļevičs * vidējās paaudzes deju kolektīvi; Deju valcis ar brīvo kāju( I. Mažānes horeogr., J. Grigaļa muz. apd.), virsvad. Ilze Mažāne * Tupu, tupu, rāpu, rāpu( I. Mažānes horeogr., t.mūz.) virsvad. Ilze Mažāne * Leiveris( A. Ezeriņa horeogr., A. Kloppes muz. apd.), virsvad. Andris Ezeriņš * Cūka griķos( I. Mažānes horeogr., J. Grigaļa muz. apd.), virsvad. Ilze Mažāne * Lai tā būda rūc( A. Ezeriņa horeogr., A. Vintera mūz. A. Kloppes apd.), virsvad. Andris Ezeriņš * deju uzvedums Nāc uz danci Kurzemē!, virsvad., inscenētājs Ojārs Grasis; Lukturdancis( līvu deja, horeogr. O. Štrauss, t. mūz. H. un D. Staltu interpretācijā), virsvad. Osvalds Štrauss(ir) * Garais sauciens; sauc Signe Pujāte * Trejdeksnis( O. Graša horeogr., V. Kokamegi muz. apd.), virsvad. Ojārs Grasis * Vecandre( līvu deja, O. Štrausa horeogr., t.mūz. H. Un D. Staltu interpretācijā), virsvad. Osvalds Štrauss * Saldus kadriļa( Z. Mūrnieces horeogr., A. Šūlberga muz. apd.), virsvad. Zanda Mūzniece(ir) * Alsunģietis( A. Baumanes horeogr., V. Kokamegi muz.apd.), virsvad. Aija Baumane(ir) * ventiņu rotaļdejas Mēs ejam, Lai tik stāv, Vecie zābaki( O. Graša horeogr., V. Kokamegi muz. apd.), virsvad. Ojārs Grasis * deju uzv. Latgales deju spēles, virsvad.i, inscenētāji Elmārs Belinskis, Jānis Butkevičs, Ilmārs Dreļs; Kāzu goda solis( I. Dreļa horeogr., G. Igauņa muz..apd.), virsvad. Ilmārs Dreļs(ir) * Kukuliņš( E. Belinska horeogr., ans. Iļģi apd.), virsvad. Elmārs Belinskis * Dzīsme( E. Belinska horeogr., A. Uškāna muz. apd.), virsvad. Elmārs Belinskis * Seši mazi bundzinieki( I. Dreļa horeogr., G. Igauņa muz. apd.), virsvad. Ilmārs Dreļs * Rūžeņa( J. Butkeviča horeogr., A. Uškāna muz. apd.), virsvad. Jānis Butkevičs * Tiš kokto(?)( E. Belinska horeogr., A. Uškāna muz. apd.), virsvad. Elmārs Belinskis * Jezups( J. Burkeviča horeogr., A. Uškāna muz. apd.), virsvad. Jānis Butkevičs * Pērtiņš( E. Belinska horeogr., A. Uškāna muz. apd.), virsvad. Elmārs Belinskis * deju uzvedums Četri Zemgales plāceņi, virsvad. un inscenētājs Vilis Ozols; Četri Zemgales plāceņi( G. Skujas iestudējums, R. Ašmaņa muz. apd.), virsvad. Gunta Skuja(ir) * Es bij` viens bagāts koks( G. Skujas horeogr., G. Dovgjallo muz.apd.), virsvad. Gunta Skuja *** kasete F-02-546: Kupleju dancis( V. Ozola horeogr., Ā. Alunāna kupleju melodijas, dzied A. Matisons), virsvad. Vilis Ozols * Garā sieva( V. Ozola horeogr., R. Ašmaņa mūz.), virsvad. Vilis Ozols(ir) * Čigāns mani iemācīja( J. Purviņa horeogr., V. Muktupāvela muz. apd.), virsvad. Jānis Purviņš(ir) * Aiz kalniņa dūmi kūp( G. Skujas horeogr., t.mūz., R. Ašmaņa apd.), virsvad. Gunta Skuja * Beķercepti kliņģerīši( V. Ozola horeogr., R. Ašmaņa muz. apd.), virsvad. Vilis Ozols * Jāņu diena( V. Ozola horeogr., V. Muktupāvela muz. apd.), virsvad. Vilis Ozols(ir) * Sudmaliņas( dejo visi kolektīvi, t.mūz. J. Grigaļa apd.), virsvad. Ingrīda Saulīte un Osvalds Štrauss * deju popūrijs

  • Ētera datumi: 1998-07-03
  • Hronometrāža: 2:16:30
  • Piedalās: apvienotie deju kolektīvi, Saulīte Ingrīda, Žagata Uldis, Mažāne Ilze, Pujāte Signe, Juraševskis Rolands, Matisons Arvīds, Ozols Vilis, Birnbaums Vilnis, Daņiļevičs Agris, Štrauss Osvalds, Mūrniece Zanda, Baumane Aija, Dreļs Ilmārs, Skuja Gunta, Purviņš Jānis
  • Režisors: Ilgisone Valda
  • Atskaņojams: tikai bibliotēkās
  • Trešo pušu autortiesības: Ir
Rādīt vairāk Rādīt mazāk

Dziesmu un deju svētki

  • PIEEJAMAS: 44 epizodes
  • KOPĀ SKATĪTAS: 130 reizes
  • VIDĒJAIS VĒRTĒJUMS: 4,8 (26)
Uz epizožu sarakstu

Reizi piecos gados Latvijas galvaspilsētā Rīgā koru dziedātāji, dejotāji, mūziķi, tautas lietišķās mākslas meistari satiekas un rada brīnumu, ko mēs saucam – Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.
Dziesmu un deju svētki ir Baltijas valstu raksturīgākā un vienojošākā kultūras tradīcija. Svētki balstās a capella dziedāšanas tradīcijās, ar laiku attīstoties par multidsciplināru pasākumu, kas aptver dažādus mākslas žanrus un izpausmes veidus. Šī tradīcija Eiropā saglabājusies un attīstījusies vienīgi Baltijas valstīs, ar laiku kļūstot par nozīmīgu nacionālās identitātes simbolu. Tā ir viena no galvenajām Baltijas valstu kultūras mantojuma un kultūras izpausmes formām un nozīmīgākais Latvijas kultūras identitātes apliecinājums 21.gadsimtā.

Dziesmu un Deju svētki ir unikāls latviešu tautas folkloras mantojumā un profesionālās mūzikas tradīcijās un jaunradē sakņots Latvijas kultūras notikums, kurš vēstures gaitā ir ieguvis nācijas vienotības un nacionālās identitātes simbola nozīmi. Dziesmu un Deju svētki 140 gadu ilgās vēstures gaitā ir kļuvuši par Latvijas kultūras mantojuma dārgumu. Tā ir visas tautas tradīcija, augsta līmeņa tautas amatieru mākslas kustība, kuru kopīgi mūzikas, dejas un mākslas nozaru profesionāļu vadībā rada desmiti tūkstoši Latvijas cilvēku no sākumskolas līdz sirmam vecumam.

“Dziesmu svētki - tautas jūsmas uzplūdi, uzliesmojums, kas brīdi paceļ un aiznes mūs no parastās ikdienības. Tā ir tautas garamantu parāde, kas rāda visplašāko un krāšņāko, kas darināts un veidots gadu gadiem mūsu dziesmas laukā” - Teodors Kalniņš

"No pirmā nelielu koru kopkoncerta Dikļos 1864.gada vasarā, cauri neskaitāmajām [..] aizvadītajiem deviņpadsmit Dziesmu svētkiem Latvijas muzikālo talantu krāšņais pašapliecinājums kāpis jaunu un atkal jaunu māksliniecisko sasniegumu virsotnēs. Un tas noticis vairāk nekā 125 gadu garumā. Bet, ja tagadējos vēsturisko patiesību atzīšanas laikos godā ceļam Latvijas bēgļu koru pirmo uzstāšanos 1946.gadā Fišbahā, Vācijā, no kurienes tautiešu dziesmotā prieka (un reizē arī rūgtu sāpju) pārdzīvojuma vilnis aizbangojis līdz pat Eiropas, ASV, Kanādas, Austrālijas trimdiniekus apvienojošiem Dziesmu svētkiem, tad pasaulē mūsu kordziedāšanas mākai nu jau ir apmēram 45 gadus ilga starptautiska slava. Pašlaik – XX Vispārējos Dziesmu un X Deju svētkos – iestājies jauns laikmets, kad Dzimtenes un svešuma zaru žuburi saskaras. Kad visos kontinentos izkliedētā latviešu tauta simboliski sadodas rokās. Sasaucas kopējiem brīvības ideāliem. Sadziedas latvjiem mūžsenis svētajās lūgsnās, dainās, klasiķu un mūsdienu komponistu dziesmu dailē. Pagātnes rēķiniem tiek pielikta svītra. Pēc sarežģītā, pāridarījumiem un aplamībām pilnā Dziesmu svētku vēstures trešā (aizvadīto pēckara gadu) posma šovasar svinīgi ieskanas ceturtā posma ievadījums. Atgriešanās pie visa tā cildenā un patriotiski cēlā, kas latvju dziesmu garu raksturoja kādreizējās Latvijas brīvvalsts laikos" - O.Grāvītis

Avoti:

http://www.dziesmusvetki.tv/lv/par/vesture/

Rīgas Viļņi, 1990. Nr.27 (1732) 2.-8.jūlijs

Rīgas Viļņi, 1993, Nr.26 (1871), 28.jūnijs-4.jūlijs