Dziesmu svētki 1998 - Dziesmu un deju svētku gājiens (1998-07-05)

Pieejams publiskajās bibliotēkās

Novērtēt:

(5)
(0)
(0)
Embed button

Saistītās epizodes:

Latvijas 22. Dziesmu un deju svētku gājiens pie Brīvības pieminekļa- intervijas ar diriģentiem un dalībniekiem: runā režisors Aigars Grauba, mākslinieks Ivars Mailītis, diriģente Aira Birziņa, Tautas mākslas centra darbiniece Maruta Alpa, diriģenti Mārtiņš Klišāns, Māris Sirmais, Jānis Grigalis, Arvīds Platpers, Jānis Ērenštreits, Sigvards Kļava, Romāns Vanags, deju kolektīva " Rotaļa" vadītāja Aija Baumane, Kanādas latviete Vaira Vīķe-Freiberga, tautas tērpu skates žūrijas locekle Aija Jansone, diriģenti Maija Amoliņa, Leons Amoliņš, komponists Zigmārs Liepiņš, dziedātāja Mirdza Zīvere, Deju svētku virsvadītāji Agris Daņiļēvičs, Arta Sakārne, dziedātāja Ieva Akurātere, diriģenti Jānis Zirnis, Imants Resnis, folklorists Andris Kapusts, komponists Andrejs Jansons no ASV, diriģente Lilija Zobens no Anglijas, diriģente Vizma Maksiņa no Kanādas, diriģents Roberts Zuika no ASV, diriģents Ivars Bērziņš, Rīgas mērs Andris Bērziņš, deju kolektīva " Piebaldzēni" vadītāja Lāsma Damroze, Deju svētku virsvadītājs Jānis Ērglis, komponists Juris Vaivods, Deju svētku virsvadītājs Jānis Purviņš, žurnāliste Ieva Upleja, Skultes pagasta padomes priekšsēdētāja Velta Puriņa, Līvānu domes priekšsēdētājs, diriģents Ints Teterovskis, pūtēju orķestru virsdiriģents Jānis Puriņš, komponists Mežaraups Imants, Dziesmu svētku Noslēguma koncerta režisore Anna Jansone, radio žurnālists Ivars Svilāns

  • Ētera datumi: 1998-07-05
  • Hronometrāža: 4:58:22
  • Piedalās: Makārova Ināra, Strenga Ilze, Plūme Sarmīte, Babris Aarvīds, Markova Daina, Markovs Jānis, Puriņa Līga, Ernštreits Dāvids, Bruņiniece Daina, Grauba Aigars, Mailītis Ivars, Birziņa Aira, Alpa Maruta, Klišāns Mārtiņš, Sirmais Māris, Platpers Arvīds, Grigalis Jānis, Baumane Aija, Ērenštreits Jānis, Kļava Sigvards, Vanags Romāns, Vīķe-Freiberga Vaira, Jansone Aija, Amoliņa Maija, Amoliņš Leons, Zīvere Mirdza, Liepiņš Zigmārs, Sakārne Arta, Daņiļēvičs Agris, Akurātere Ieva, Zirnis Jānis, Resnis Imants, Kapusts Andris, Zobens Lilija, Maksiņa Vizma, Zuika Roberts, Bērziņš Ivars, Bērziņš Andris, Ērglis Jānis, Vaivods Juris, Upleja Ieva, Teterovskis Ints, Purviņš Jānis, Mežaraups Imants, Jansons Andrejs, Damroze Lāsma, Puriņa Velta, Gercāns Visvaldis, Puriņš Jānis, Jansone Anna, Svilāns Ivars
  • Režisors: Sējāns Juris
  • Redaktors: Kiršberga Sandra
  • Atskaņojams: tikai bibliotēkās
  • Trešo pušu autortiesības: Ir
Rādīt vairāk Rādīt mazāk

Dziesmu un deju svētki

  • PIEEJAMAS: 44 epizodes
  • KOPĀ SKATĪTAS: 130 reizes
  • VIDĒJAIS VĒRTĒJUMS: 4,8 (26)
Uz epizožu sarakstu

Reizi piecos gados Latvijas galvaspilsētā Rīgā koru dziedātāji, dejotāji, mūziķi, tautas lietišķās mākslas meistari satiekas un rada brīnumu, ko mēs saucam – Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.
Dziesmu un deju svētki ir Baltijas valstu raksturīgākā un vienojošākā kultūras tradīcija. Svētki balstās a capella dziedāšanas tradīcijās, ar laiku attīstoties par multidsciplināru pasākumu, kas aptver dažādus mākslas žanrus un izpausmes veidus. Šī tradīcija Eiropā saglabājusies un attīstījusies vienīgi Baltijas valstīs, ar laiku kļūstot par nozīmīgu nacionālās identitātes simbolu. Tā ir viena no galvenajām Baltijas valstu kultūras mantojuma un kultūras izpausmes formām un nozīmīgākais Latvijas kultūras identitātes apliecinājums 21.gadsimtā.

Dziesmu un Deju svētki ir unikāls latviešu tautas folkloras mantojumā un profesionālās mūzikas tradīcijās un jaunradē sakņots Latvijas kultūras notikums, kurš vēstures gaitā ir ieguvis nācijas vienotības un nacionālās identitātes simbola nozīmi. Dziesmu un Deju svētki 140 gadu ilgās vēstures gaitā ir kļuvuši par Latvijas kultūras mantojuma dārgumu. Tā ir visas tautas tradīcija, augsta līmeņa tautas amatieru mākslas kustība, kuru kopīgi mūzikas, dejas un mākslas nozaru profesionāļu vadībā rada desmiti tūkstoši Latvijas cilvēku no sākumskolas līdz sirmam vecumam.

“Dziesmu svētki - tautas jūsmas uzplūdi, uzliesmojums, kas brīdi paceļ un aiznes mūs no parastās ikdienības. Tā ir tautas garamantu parāde, kas rāda visplašāko un krāšņāko, kas darināts un veidots gadu gadiem mūsu dziesmas laukā” - Teodors Kalniņš

"No pirmā nelielu koru kopkoncerta Dikļos 1864.gada vasarā, cauri neskaitāmajām [..] aizvadītajiem deviņpadsmit Dziesmu svētkiem Latvijas muzikālo talantu krāšņais pašapliecinājums kāpis jaunu un atkal jaunu māksliniecisko sasniegumu virsotnēs. Un tas noticis vairāk nekā 125 gadu garumā. Bet, ja tagadējos vēsturisko patiesību atzīšanas laikos godā ceļam Latvijas bēgļu koru pirmo uzstāšanos 1946.gadā Fišbahā, Vācijā, no kurienes tautiešu dziesmotā prieka (un reizē arī rūgtu sāpju) pārdzīvojuma vilnis aizbangojis līdz pat Eiropas, ASV, Kanādas, Austrālijas trimdiniekus apvienojošiem Dziesmu svētkiem, tad pasaulē mūsu kordziedāšanas mākai nu jau ir apmēram 45 gadus ilga starptautiska slava. Pašlaik – XX Vispārējos Dziesmu un X Deju svētkos – iestājies jauns laikmets, kad Dzimtenes un svešuma zaru žuburi saskaras. Kad visos kontinentos izkliedētā latviešu tauta simboliski sadodas rokās. Sasaucas kopējiem brīvības ideāliem. Sadziedas latvjiem mūžsenis svētajās lūgsnās, dainās, klasiķu un mūsdienu komponistu dziesmu dailē. Pagātnes rēķiniem tiek pielikta svītra. Pēc sarežģītā, pāridarījumiem un aplamībām pilnā Dziesmu svētku vēstures trešā (aizvadīto pēckara gadu) posma šovasar svinīgi ieskanas ceturtā posma ievadījums. Atgriešanās pie visa tā cildenā un patriotiski cēlā, kas latvju dziesmu garu raksturoja kādreizējās Latvijas brīvvalsts laikos" - O.Grāvītis

Avoti:

http://www.dziesmusvetki.tv/lv/par/vesture/

Rīgas Viļņi, 1990. Nr.27 (1732) 2.-8.jūlijs

Rīgas Viļņi, 1993, Nr.26 (1871), 28.jūnijs-4.jūlijs