Garīgās mūzikas koncerts Dziesmu svētkos (2003-06-29)

Pieejams publiskajās bibliotēkās

Novērtēt:

(0)
(0)
(0)
Embed button

Saistītās epizodes:

Dziesmu svētku Garīgās mūzikas koncerts Rīgas Doma baznīcā * LR kultūras ministres Ingūnas Rībenas uzruna * Programmā: Prelūdija korālim " Dievs kungs ir mūsu stiprā pils" ( Kalniņš Alfrēds) - izpilda Kristīne Adamaite ( ērģeles) * Lūgšana ( B.Skulte, L.Breikšs) - izpilda apvienotie meiteņu kori, diriģente Aira Birziņa * Ticība (H.Pavasars, J.Poruks) - izpilda apvienotie zēnu kori, diriģents Jānis Ērenštreits * Processionale pēc 135. (136.) psalma (Rihards Dubra) - izpilda apvienotie meiteņu, zēnu kori un jaukto koru vīru grupa, solists Artis Gāga (saksofons), diriģents Māris Sirmais * Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga uzruna * Introits (T.Ķeniņš, luterģiskais teksts) - izpilda Talsu ev.lut. baznīca skoris, diriģente Benita Paegle * Lūgšana (Ā.Ābele, V.Sanders) - izpilda apvienotie jauktie kori, diriģents Sigvards Kļava * Gods Dievam augstībā ( Andrejs Jurjāns, vārdi pēc svētajiem rakstiem) - izpilda apvienotie vīru kori, diriģents Ivars Cinkuss * Latvijas Pareizticīgo baznīcas sinodes sekretāra virspriestera Aleksandra Naglas uzruna * 17. un 19. Dziedājums no Sv. Jāņa Zeltamutes liturģijas (Sergejs Rahmaņinovs) - izpilda koris " Blagovest", diriģents Aleksandrs Brandavs * Vārdi pēc svētajiem rakstiem Ozianna (Oskars Šepskis) - izpilda apvienotie jauktie kori, diriģente Agita Ikauniece * Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskapa Dr. Jāņa Alfrēda Šmita uzruna * Mūžības mirdzums (Ē.Ešenvalds, V.Lācekle) - izpilda Rīgas Mateja baptistu draudzes kamerkoris " Matejs", diriģente Rudīte Tālberga * Sanctus (Pēteris Vasks, liturģiskais teksts) - izpilda apvienotie jauktie kori, diriģents Mārtiņš Ozoliņš, spēlē Kristīne Adamaite ( ērģeles) * Latvijas Romu katoļu baznīcas arhibīskapa Jāņa Pujata uzruna * Jaunova svāto (A.Juškēvičs, tektsa autors nezināms) - izpilda Aglonas bazilikas koris " Magnificat", diriģente Ieva Lazdāne * Ave Maria (Maija Einfelde, vārdi pēc Svētajiem rakstiem) - izpilda apvienotie sieviešu kori, diriģente Ausma Derkēvica * Meditācija (Lūcija Garūta) - izpilda Kristīne Adamaite (ērģeles) * Mūsu tēvs debesīs (Lūcija Garūta, vārdi pēc Svētajiem rakstiem) - izpilda apvienotie kori, diriģents Edgars Račevskis * Te Deum (Rihards Dubra, vārdi pēc Svētajiem rakstiem") - izpilda visi koncerta dalībnieki, diriģents Māris Sirmais

  • Ētera datumi: 2003-06-29
  • Hronometrāža: 1:41:41
  • Piedalās: Adamaite Kristīne, Birziņa Aira, apvienotie meiteņu kori, apvienotie zēnu kori, Ērenštreits Jānis, Sirmais Māris, Gāga Artis, Paegle Benita, Talsu Evanģēliski luteriskās baznīcas koris, apvienotie jautie kori, Kļava Sigvards, apvienotie vīru kori, Cinkuss Ivars, Ikauniece Agita, Tālberga Rudīte, Ozoliņš Mārtiņš, Lazdāne Ieva, apvienotie sieviešu kori, Derkēvica Ausma, Račevskis Edgars, kamerkoris Blagovest, Brandavs Aleksandrs, kamerkoris Matejs, koris Magnificat, Rībena Ingūna, Vanags Jānis, Pujats Jānis, Nagla Aleksandrs, Šmits Jānis Alfrēds
  • Producents: Markova Daina
  • Režisors: Straume Māra
  • Redaktors: Amoliņa Maija
  • Atskaņojams: tikai bibliotēkās
  • Trešo pušu autortiesības: Ir
Rādīt vairāk Rādīt mazāk

Dziesmu un deju svētki

  • PIEEJAMAS: 44 epizodes
  • KOPĀ SKATĪTAS: 130 reizes
  • VIDĒJAIS VĒRTĒJUMS: 4,8 (26)
Uz epizožu sarakstu

Reizi piecos gados Latvijas galvaspilsētā Rīgā koru dziedātāji, dejotāji, mūziķi, tautas lietišķās mākslas meistari satiekas un rada brīnumu, ko mēs saucam – Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.
Dziesmu un deju svētki ir Baltijas valstu raksturīgākā un vienojošākā kultūras tradīcija. Svētki balstās a capella dziedāšanas tradīcijās, ar laiku attīstoties par multidsciplināru pasākumu, kas aptver dažādus mākslas žanrus un izpausmes veidus. Šī tradīcija Eiropā saglabājusies un attīstījusies vienīgi Baltijas valstīs, ar laiku kļūstot par nozīmīgu nacionālās identitātes simbolu. Tā ir viena no galvenajām Baltijas valstu kultūras mantojuma un kultūras izpausmes formām un nozīmīgākais Latvijas kultūras identitātes apliecinājums 21.gadsimtā.

Dziesmu un Deju svētki ir unikāls latviešu tautas folkloras mantojumā un profesionālās mūzikas tradīcijās un jaunradē sakņots Latvijas kultūras notikums, kurš vēstures gaitā ir ieguvis nācijas vienotības un nacionālās identitātes simbola nozīmi. Dziesmu un Deju svētki 140 gadu ilgās vēstures gaitā ir kļuvuši par Latvijas kultūras mantojuma dārgumu. Tā ir visas tautas tradīcija, augsta līmeņa tautas amatieru mākslas kustība, kuru kopīgi mūzikas, dejas un mākslas nozaru profesionāļu vadībā rada desmiti tūkstoši Latvijas cilvēku no sākumskolas līdz sirmam vecumam.

“Dziesmu svētki - tautas jūsmas uzplūdi, uzliesmojums, kas brīdi paceļ un aiznes mūs no parastās ikdienības. Tā ir tautas garamantu parāde, kas rāda visplašāko un krāšņāko, kas darināts un veidots gadu gadiem mūsu dziesmas laukā” - Teodors Kalniņš

"No pirmā nelielu koru kopkoncerta Dikļos 1864.gada vasarā, cauri neskaitāmajām [..] aizvadītajiem deviņpadsmit Dziesmu svētkiem Latvijas muzikālo talantu krāšņais pašapliecinājums kāpis jaunu un atkal jaunu māksliniecisko sasniegumu virsotnēs. Un tas noticis vairāk nekā 125 gadu garumā. Bet, ja tagadējos vēsturisko patiesību atzīšanas laikos godā ceļam Latvijas bēgļu koru pirmo uzstāšanos 1946.gadā Fišbahā, Vācijā, no kurienes tautiešu dziesmotā prieka (un reizē arī rūgtu sāpju) pārdzīvojuma vilnis aizbangojis līdz pat Eiropas, ASV, Kanādas, Austrālijas trimdiniekus apvienojošiem Dziesmu svētkiem, tad pasaulē mūsu kordziedāšanas mākai nu jau ir apmēram 45 gadus ilga starptautiska slava. Pašlaik – XX Vispārējos Dziesmu un X Deju svētkos – iestājies jauns laikmets, kad Dzimtenes un svešuma zaru žuburi saskaras. Kad visos kontinentos izkliedētā latviešu tauta simboliski sadodas rokās. Sasaucas kopējiem brīvības ideāliem. Sadziedas latvjiem mūžsenis svētajās lūgsnās, dainās, klasiķu un mūsdienu komponistu dziesmu dailē. Pagātnes rēķiniem tiek pielikta svītra. Pēc sarežģītā, pāridarījumiem un aplamībām pilnā Dziesmu svētku vēstures trešā (aizvadīto pēckara gadu) posma šovasar svinīgi ieskanas ceturtā posma ievadījums. Atgriešanās pie visa tā cildenā un patriotiski cēlā, kas latvju dziesmu garu raksturoja kādreizējās Latvijas brīvvalsts laikos" - O.Grāvītis

Avoti:

http://www.dziesmusvetki.tv/lv/par/vesture/

Rīgas Viļņi, 1990. Nr.27 (1732) 2.-8.jūlijs

Rīgas Viļņi, 1993, Nr.26 (1871), 28.jūnijs-4.jūlijs