Dziesmu un deju svētki Rīgai 800 - Viena saule viena zeme (2001-07-27)

Pieejams publiskajās bibliotēkās

Novērtēt:

(5)
(0)
(6)
Embed button

Saistītās epizodes:

Dziesmu un deju svētku " Rīgai-800" deju lieluzvedums " Viena saule viena zeme" Skonto stadionā. Programmā: Pūt vējiņi (J. Ērgļa horegr., lībiešu tautas dziesma V. Zilvera un J. Vaivoda aranžējumā) * Pūt vējiņi (U. Žagatas horeogrāfija, I. Kalniņa mūzika) * Krustami dejami krustami lecami (J. Ērgļa horeogr., tautas mūzika I. Reiznieces apd., aranž.J. Vaivods) * Dzird badu nākam, Rīgu redzēt, Sacensību spēles (A. Melnalksnes horeogr., tautas mūzika S. Grīnbergas apdarē un aranžējumā) * Trīs zirnīši vezumā, Es bij puika (J. Marcinkeviča horeogr., S.Lūķes apdarē un aranž.) * Tēva nav mājās (A. Melnalksnes hor., tautas mūzika D. Rijnieka apdar. un aranž.) * Piebaldzēni (H. Sūnas horeogr., M. Zariņa mūzika, aranž.G. Ordelovskis) * Te ziediņi piebiruši (J. Purviņa horeogr., V. Muktupāvela mūz., aranž. J. Vaivods) * Baložu dziesma, Aitas ganos (A. Melnalksnes horeogr., D. Rijnieka mūz.un aranž.) * Vāverpolka (U. Šteina horeogr., tautas mūzika J. Madrēviča apdar. un aranž.) * Plācenītis (Ā. Baumanes horeogr., tautas mūzika G. Dovgjallo apdarē, aranž. J. Vaivods) * Rīga ir vien skaista pilsēta (aranž. A. Krūmiņš), izpilda pūtēju orķestri * Saules vija (Sk. Darius horeogr., I. Līča mūzika, aranž. V. Zilveris) * Saules meitas vedības (Z. Miezīša horeogr., tautas mūzika A. Salaka apdarē, aranž. V.Zilveris) * Skani mana tēvu zeme (I. Magones horeogr., G. Ordelovska mūz.) * Sen to Rīgu daudzināja (D. Rudovica horeogr., E. Īgenbergas mūzika) * Andžiņš (V. Lodiņas horeogr., tautas mūzika V. Sama apdarē un aranž.) * Sārabumbals (A. Rūjas horeogr., tautas mūzika Dz. Kļaviņa apd. un aranž.) * Mīl katrs baltu maizes riku (J. Purviņa horeogr., grupas Iļģi mūzika) * Klabdancis (V. Ozola horeogr., R. Šteina mūzika, aranž. J. Vaivods) * Zvejnieciņš (G. Skujas horeogr., tautas mūzika G. Dovgjallo apdar., aranž. J. Lācis) * Pērkoņdancis (G. Skujas horeogr., tautas mūzika, V. Pūces apd., aranž. V. Zilveris) * Īdenes dancis (I. Dreļa horeogr., tautas mūzika G. Igauņa apdarē un aranž.) * Jedritvai polka (J. Marcinkeviča horeogr., tautas mūzika S. Lūķes apd., aranž. G. Igaunis) * Jautrās dzirnavas (U. Žagatas horeogr., tautas mūz., R. Paula apdar.) * Rīgai ( A. Čaka dzeja, U. Stabulnieka mūzika)

  • Ētera datumi: 2001-07-27; 2013-07-03; 2013-07-24; 2013-09-16; 2014-06-20; 2014-10-26
  • Hronometrāža: 2:01:02
  • Piedalās: Gatve, Gundega, Ieviņa, Līgo, Teiksma, Dancis, Liesma, Rotaļa, Vektors, Austris, Daiļrade, Dejotprieks, Rīgas Latviešu biedrības nama deju kopa, Bitīte, Dzintariņš, Dzirkstelīte, Uguntiņa, Zelta sietiņš, Dzīpariņš, Teiksmiņa, apvienotie vidējās paaudzes, jauniešu, novadu deju kolektīvi, Rīgas apvienotie pūtēju orķestri, Lelde, Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales apvienotie deju kolektīvi, virsvadītāji Ērglis Jānis, Melnalksne Arta, Marcinkevičs Jānis, Saulīte Ingrīda, Purviņš Jānis, Šteins Uldis, Baumane Aija, Miezītis Zigurds, Magone Imants, Rudovics Dailonis, Mūrniece Zanda, Ozols Vilis, Skuja Gunta, Dreļs Ilmārs, Puriņš Jānis
  • Producents: Markova Daina
  • Režisors: Sējāns Juris
  • Redaktors: Kiršberga Sandra
  • Atskaņojams: tikai bibliotēkās
  • Trešo pušu autortiesības: Ir
Rādīt vairāk Rādīt mazāk

Dziesmu un deju svētki

  • PIEEJAMAS: 44 epizodes
  • KOPĀ SKATĪTAS: 130 reizes
  • VIDĒJAIS VĒRTĒJUMS: 4,8 (26)
Uz epizožu sarakstu

Reizi piecos gados Latvijas galvaspilsētā Rīgā koru dziedātāji, dejotāji, mūziķi, tautas lietišķās mākslas meistari satiekas un rada brīnumu, ko mēs saucam – Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.
Dziesmu un deju svētki ir Baltijas valstu raksturīgākā un vienojošākā kultūras tradīcija. Svētki balstās a capella dziedāšanas tradīcijās, ar laiku attīstoties par multidsciplināru pasākumu, kas aptver dažādus mākslas žanrus un izpausmes veidus. Šī tradīcija Eiropā saglabājusies un attīstījusies vienīgi Baltijas valstīs, ar laiku kļūstot par nozīmīgu nacionālās identitātes simbolu. Tā ir viena no galvenajām Baltijas valstu kultūras mantojuma un kultūras izpausmes formām un nozīmīgākais Latvijas kultūras identitātes apliecinājums 21.gadsimtā.

Dziesmu un Deju svētki ir unikāls latviešu tautas folkloras mantojumā un profesionālās mūzikas tradīcijās un jaunradē sakņots Latvijas kultūras notikums, kurš vēstures gaitā ir ieguvis nācijas vienotības un nacionālās identitātes simbola nozīmi. Dziesmu un Deju svētki 140 gadu ilgās vēstures gaitā ir kļuvuši par Latvijas kultūras mantojuma dārgumu. Tā ir visas tautas tradīcija, augsta līmeņa tautas amatieru mākslas kustība, kuru kopīgi mūzikas, dejas un mākslas nozaru profesionāļu vadībā rada desmiti tūkstoši Latvijas cilvēku no sākumskolas līdz sirmam vecumam.

“Dziesmu svētki - tautas jūsmas uzplūdi, uzliesmojums, kas brīdi paceļ un aiznes mūs no parastās ikdienības. Tā ir tautas garamantu parāde, kas rāda visplašāko un krāšņāko, kas darināts un veidots gadu gadiem mūsu dziesmas laukā” - Teodors Kalniņš

"No pirmā nelielu koru kopkoncerta Dikļos 1864.gada vasarā, cauri neskaitāmajām [..] aizvadītajiem deviņpadsmit Dziesmu svētkiem Latvijas muzikālo talantu krāšņais pašapliecinājums kāpis jaunu un atkal jaunu māksliniecisko sasniegumu virsotnēs. Un tas noticis vairāk nekā 125 gadu garumā. Bet, ja tagadējos vēsturisko patiesību atzīšanas laikos godā ceļam Latvijas bēgļu koru pirmo uzstāšanos 1946.gadā Fišbahā, Vācijā, no kurienes tautiešu dziesmotā prieka (un reizē arī rūgtu sāpju) pārdzīvojuma vilnis aizbangojis līdz pat Eiropas, ASV, Kanādas, Austrālijas trimdiniekus apvienojošiem Dziesmu svētkiem, tad pasaulē mūsu kordziedāšanas mākai nu jau ir apmēram 45 gadus ilga starptautiska slava. Pašlaik – XX Vispārējos Dziesmu un X Deju svētkos – iestājies jauns laikmets, kad Dzimtenes un svešuma zaru žuburi saskaras. Kad visos kontinentos izkliedētā latviešu tauta simboliski sadodas rokās. Sasaucas kopējiem brīvības ideāliem. Sadziedas latvjiem mūžsenis svētajās lūgsnās, dainās, klasiķu un mūsdienu komponistu dziesmu dailē. Pagātnes rēķiniem tiek pielikta svītra. Pēc sarežģītā, pāridarījumiem un aplamībām pilnā Dziesmu svētku vēstures trešā (aizvadīto pēckara gadu) posma šovasar svinīgi ieskanas ceturtā posma ievadījums. Atgriešanās pie visa tā cildenā un patriotiski cēlā, kas latvju dziesmu garu raksturoja kādreizējās Latvijas brīvvalsts laikos" - O.Grāvītis

Avoti:

http://www.dziesmusvetki.tv/lv/par/vesture/

Rīgas Viļņi, 1990. Nr.27 (1732) 2.-8.jūlijs

Rīgas Viļņi, 1993, Nr.26 (1871), 28.jūnijs-4.jūlijs